WorldWideScience

Sample records for valodas tulkojusi silvija

  1. Makro-valoda datu bāzes piekļuvei

    OpenAIRE

    Pladers, Eduards

    2014-01-01

    Šī maģistra darba ietvaros tika izstrādāta programmēšanas valoda, kas paredzēta darbam ar datu bāzi. Izstrādātā valoda balstās uz objektorientētas programmēšanas pamatprincipiem. Izstrādātās valodas pirmkods tiek translēts uz Java valodas pirmkodu, un tiek izpildīts Java virtuālajā mašīnā. Šīs valodas mērķis ir aizvietot vienkāršas SQL konstrukcijas ar konstrukcijām, kas balstītas uz objektorientētu pieeju. Darbā ir apskatītas uz darba izstrādes brīdi populāras pieejas darbam ar datu bāzi. Da...

  2. Dzimumu atšķirības otrās valodas apguvē

    OpenAIRE

    Brūdere, Kristīne

    2012-01-01

    Bakalaura darbs pēta dzimumu atšķirības otrās valodas apguvē un dzimuma ietekmi valodas apgūšanā, kas arī tika pārbaudīts praktiskajā daļā. Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot kādā veidā izpaužas dzimumu atšķirības otrās valodas apguvē un kā tas ietekmē valodas apguvi. Praktiskās daļas rezultāti liecina, ka dzimumu atšķirības pastāv. Galvenās atšķirības tiek novērotas mutiskajā komunikācijā, aktivitātes ziņā, vēlmē apgūt valodu un uzsvara likšanā uz valodas apguvi. Lai arī atšķirības starp...

  3. Bezkonteksta valodas un to ģenerējošas funkcijas

    OpenAIRE

    Poltarjonoks, Dmitrijs

    2006-01-01

    Darba galvenais mērķis bija savākt informāciju par bezkonteksta valodām un to ģenerējošam funkcijām viena valodā (šeit latviešu valoda). Darbā apskatītas bezkonteksta valodas, bezkonteksta gramatikas, ģenerējošo funkciju un magazīnas automātu jēdzieni. Ir apskatītas arī ar to saistītas teorēmas, lemmas un to pierādījumi. Darbā vēl ir apskatīti ģenerējošo funkciju pielietojumi, lai atrisinātu bezkonteksta valodu algoritmiskās problēmas, tādas kā bezkonteksta gramatikas izvedamo vārdu ska...

  4. Multimediālās Power Point prezentācijas izmantošana vācu valodas kā svešvalodas mācīšanā un apguvē

    OpenAIRE

    Deņisova, Inese

    2012-01-01

    Diplomdarbā "Multimediālās PowerPoint prezentācijas izmantošana vācu valodas kā svešvalodas mācīšanā un apguvē” I.Deņisova apskata jaunāko tehnoloģiju izmantošanu kā modernu mācību formu. Darba mērķis: noskaidrot, kādas iespējas sniedz multimediālās PowerPoint prezentācijas izmantošana vācu valodas kā svešvalodas mācīšanā. Praktiskā daļa ietver multimedālās PowerPoint prezentācijas izmantošanas piemērus, aptaujas un intervijas rezultātu analīzi. Secinājums: multimediālās PowerPoint prezent...

  5. Interneta vārdnīcas vārdu krājuma pilnveidē angļu valodas kā svešvalodas stundās 9.klasē

    OpenAIRE

    Kalēja, Elga

    2012-01-01

    Angļu valoda ieņem nozīmīgu vietu gan reālajā starptautiskā, gan virtuālajā komunikācijā un angļu valodas apguve kļūst par svarīgu mācību uzdevumu. Vārdu krājuma pilnveide ir visu angļu valodas prasmju – klausīšanās, runāšanas, lasīšana, rakstīšana – pamatā. Viena no tipiskākajām jauniešu komunikācijas problēmām ir nepietiekams vārdu krājums un ierobežotas komunikācijas formas, kas jāattīsta un jāpilnveido. Mūsdienās arvien nozīmīgāku vietu leksikas apguvē ieľem moderno tehnoloģiju lietojums ...

  6. Kreativitāte angļu valodas mācīšanā

    OpenAIRE

    Jekimova, Irina

    2009-01-01

    Bakalaura darba tēma ir “Kreativitāte angļu valodas mācīšanā”. Bakalaura darba mērķis ir pētīt kreatīvas metodes, angļu valodas mācīšanas metodiku, testus, kas izmēra verbālu kreativitāti, lai attīstītu svešvalodas komunikatīvu kompetenci. Bakalaura darbs analizē kreativitātes jēdzienu, kreatīvus testus, kas vērtē verbālu kreativitāti, to īpašības no dažādu valodnieku viedokļa. Darba autore analizē kreatīvus testus un no tiem iegūtos rezultātus. Pētījumā ir izmantotas šādas metodes: kvantitat...

  7. Mobilo ierīču izmantošana dažādu valodas līmeņu apguvē

    OpenAIRE

    Leišavniece, Silva

    2014-01-01

    Bakalaura darbā tiek pētīts mobilo ierīču izmantojums dažādu valodas līmeņu apguvē, balstoties uz Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodas apguvē. Darba mērķis ir izpētīt vairākas izglītojošās mobilās lietotnes un to pielietojumu un nozīmību mācoties spāņu valodu kā svešvalodu ņemot vērā dažādos valodas prasmes līmeņus. Pētījuma veikšanai tika izvēlētas 5 populārākās izglītojošas mobilās lietotnes otrās valodas apguvei, proti, spāņu valodas apguvei un uzskaitīti to plusi un mīnusi. Pētījuma r...

  8. Vai mēs kļūsim par Baltijas baskiem jeb Kā būt pārstāvētiem? / Jāns Undusks ; no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga-Preisa

    Index Scriptorium Estoniae

    Undusk, Jaan, 1958-

    2005-01-01

    Teksti aluseks on ettekanne 8. Balti vaimse koostöö konverentsil 16. juunil 2001 Tallinnas: Are we Basques of Baltic? The problem of how to be represented. Eesti k.: Looming, 2002, nr. 9. Orig.: Kas meist saavad balti baskid ehk kuidas olla esindatud?

  9. Frazeoloģismi angļu valodas mācīšanas procesā

    OpenAIRE

    Dmitrenko, Gaļina

    2009-01-01

    Bakalaura darba nosaukums ir „Frazeoloģismi angļu valodas mācīšanas procesā. Zinātniskā darba mērķis ir parādīt, ka angļu valodas frazeoloģismi satur lielu apjomu informācijas par angļu kultūru un ieviest jaunu kultūras mācīšanas metodi. Galvenais pētījuma veids ir eksperiments, kas tika vadīts vidusskolas klasēs. Rezultātā darba autors atklāja, ka informācija par kultūru var palīdzēt frazeoloģismu apgūšanas procesā, un otrādi – kultūra var tikt mācīta ar frazeoloģismu palīdzību. Turk...

  10. Vārdu mācīšanās paņēmienu izmantošana 7. klasē vācu valodas kā otrās svešvalodas apguves veicināšanai

    OpenAIRE

    Skutele, Aija

    2017-01-01

    Diplomdarbā pētīta vārdu mācīšanās paņēmienu izmantošana vācu valodas kā otrās svešvalodas apguves veicināšanai 7. klasē, jo darba autore prakses ietvaros novēroja, ka skolēniem nav pilnīgas izpratnes par vārdu mācīšanās paņēmieniem. Lai sasniegtu darba mērķi – apzināt vārdu mācīšanās paņēmienu efektivitāti –, tika pētīta vācu valodas aktualitāte, kā arī tās apguve, mācoties vācu valodu kā otro svešvalodu pēc angļu valodas; uzsvars likts uz tiešo un netiešo vārdu mācīšanās paņēmienu izpēti. ...

  11. Kontrastējoša retorika: akadēmiskā angļu rakstu valoda Latvijas kontekstā

    OpenAIRE

    Lokastova, Jeļena

    2007-01-01

    Šis darbs aplūko universitātes studentu akadēmisko eseju retorisko kompozīciju ar mērķi atklāt kopīgas kļūdas un grūtības, kas radās studentiem pielietojot angļu valodas retorisko modēli Latvijas kontekstā. Darba teorētiskajā daļā tiek sniegti pētītā jautājuma un kontrastīvās retoriskās analīzes pielietojuma iespējas ka arī šī pētījuma veikšanas metodes teorētiskie pamatojumi. Šī darba mērķis ir pierādīt, ka atšķirības starp angļu valodas un studentu dzimtās valodas retoriskajiem modeliem izr...

  12. Vārdu ievietošanas testu teorētiskais pamatojums valodas snieguma novērtēšanā

    OpenAIRE

    Kunda, Tatjana

    2008-01-01

    Maģistra darbā iztirzāts vārdu ievietošanas testu pielietojums valodas snieguma novērtēšanā. Pētījuma merķis ir izanalizēt iespējas izmantot vārdu ievietošanas testus valodas snieguma novērtēšanā un noteikt to teorētisko pamatojumu. Tēmas aktualitāti nosaka pašreizējās tendences svešvalodu apmācībā un vērtēšanā, kuru uzmanības centrā ir komunikatīvā valodas vērtēšana. Maģistra darbā aprakstīti vārdu ievietošanas testu pielietojuma teorētiskie ietvari, kā arī izpētīti to teorētiska pamatoju...

  13. Kritiskās domāšanas stratēģijas latviešu valodas pamatprasmju attīstīšanai.

    OpenAIRE

    Stepanova, Ināra

    2006-01-01

    Pētījuma „Kritiskās domāšanas stratēģijas latviešu valodas pamatprasmju attīstīšanai 1.- 4. klasē” mērķis ir pētīt un analizēt kritiskās domāšanas stratēģiju ietekmi uz 1.- 4. klašu skolēnu latviešu valodas pamatprasmju attīstīšanu. Diplomdarbā autore analizē teorētisko literatūru par kritisko domāšanu pedagoģiskajā procesā, pēta un analizē jaunākā skolas vecuma bērnu valodas pamatprasmju attīstīšanas pedagoģiski psiholoģiskos līdzekļus, veic pedagoģisko eksperimentu par kritiskās domāšanas s...

  14. Runas prasmju mācīšana neformālās izglītības programmas angļu valodas kursos bezdarbniekiem

    OpenAIRE

    Grigorjeva, Elīna

    2010-01-01

    Bakalaura darbā ir izpētīti veidi, kā labāk attīstīt runas prasmes personām, kuras apgūst angļu valodu neformālās izglītības programmas angļu valodas kursos, kas domāti bezdarbniekiem. Teorētiskajā daļā ir apsvērta valodas apguvēju vajadzību noteikšanas nozīme un paņēmieni, kā arī apskatīti dažādi veidi, kā uzlabot runas prasmju mācīšanu. Lai noteiktu valodas prasmes, kuras ir visvairāk nepieciešamas, tika veikts pētījums, kura ietvaros tika novērotas angļu valodas nodarbības, kā arī izanaliz...

  15. Bērnu ar dzirdes traucējumiem valodas attīstīšanas sekmēšana tēlotājdarbības nodarbībās pirmsskolā

    OpenAIRE

    Dargeļe, Gunita

    2013-01-01

    Darba nosaukums: Bērnu ar dzirdes traucējumiem valodas attīstīšanas sekmēšana tēlotājdarbības nodarbībās pirmsskolā. Darba autore: Gunita Dargeļe Darba vadītāja: Dr. paed., prof. Sarmīte Tūbele Pētījuma mērķis: Pētīt valodas attīstību ar tēlotājdarbību nodarbību palīdzību attīstīšanās procesu pirmsskolas vecuma bērnu ar dzirdes traucējumiem apmācībā. Pētījuma objekts: Valodas attīstības process pirmsskolas vecuma bērniem ar dzirdes traucējumiem. Pētījuma hipotēze: Valodas apguv...

  16. Dziesmu, spēļu un rotaļu izmantošana angļu valodas stundās 1.-4.klasē.

    OpenAIRE

    Vīndedze, Krista

    2006-01-01

    Mūsdienās arvien vairāk pieaug svešvalodu zināšanu nepieciešamība. Gan darba tirgū, gan arī ikdienā nepietiek tikai ar dzimtās valodas zināšanām, nepieciešama vēl kāda valoda. Vēl joprojām vadošā sazināšanās valoda pasaulē ir angļu valoda, tāpēc arī Latvijā bērni šo valodu apgūst jau sākumskolā. Tomēr ne visiem tā padodas un ne visi bērni ir motivēti mācīties, tāpēc skolotājam ir jāmeklē tādas metodes, kuras palīdzētu un motivētu bērnus apgūt angļu valodu. Diplomdarba „Dziesmu, spēļu un ...

  17. Tipizētās JavaScript valodas izmantošana tīmekļa lietojumprogrammu izstrādei

    OpenAIRE

    Puzanovs, Vladimirs

    2015-01-01

    Pēdējā laikā tīmekļa programmēšanā, precīzāk, tīmekļa lietojumprogrammu izstrādē, pieaug tipizēto JavaScript valodas paveidu popularitāte. Tie iekļauj JavaScript valodā statisko tipizāciju, kā arī vairākas tradicionālu objektorientētu valodu paradigmas. Pašlaik līderi šajā jomā ir Microsoft ar savu TypeScript valodu, bet arī Google un Facebook darbojās šajā virzienā – izstrādā, respektīvi, AtScript un Flow valodas. Maģistra darbā tiek izpētītas šo valodu iespējas, to atšķirības, kā arī tiek n...

  18. Lietišķās angļu valodas intensificēšanas iespējas studiju procesā

    OpenAIRE

    Ate, Inese

    2006-01-01

    Dotā maģistra darba tēma ir “Lietišķās angļu valodas apguves intensificēšanas iespējas studiju procesā” Maģistra darba galvenā ideja ir balstīta uz atziņu, ka studiju procesam ir jaunas mūsdienu sabiedrības izvirzītas vajadzības. Valodas apgūšanai jānorit vienlaicīgi ar tādām svarīgām šodienas realitātes iezīmēm, kā aktīvu ieinteresētību, pašapliecināšanos un spēju pielietot apgūtās prasmes sevis pilnveidošanai. Daudzi svešvalodu mācīšanas teorijas pētnieki pēdējā laikā vairāk uzmanības...

  19. Filmu izmantošana kā motivācijas veicinātājs vācu valodas kā otrās svešvalodas stundās skolēniem ar priekšzināšanām

    OpenAIRE

    Kalēja, Agnese

    2016-01-01

    Diplomdarbā pētīts jautājums, cik efektīva un motivējoša ir filmu skatīšanās mācību stundu laikā, lai apgūtu svešvalodu un iegūtu informāciju par apkārtējo pasauli. Tēma tika izvēlēta, jo neskatoties uz to, ka daudzi skolēni izvēlas vācu valodu kā otro svešvalodu, viņiem joprojām trūkst motivācijas darbam. Šī darba mērķis ir izpētīt, kā filma ietekmē skolēnu mācību motivāciju, vācu valodas kā svešvalodas stundās. Teorētiskajā daļā aplūkoti mediju didaktikas jautājumi un izpētīts, cik efektīv...

  20. Latviešu valodas prasmju attīstīšanas veicināšana mazākumtautības pirmsskolas izglītības iestādē

    OpenAIRE

    Radionova, Alla

    2017-01-01

    Darba autore : Alla Radionova Darba veids: Diplomdarbs Studiju programma: Pirmsskolas izglītības skolotājs Darba zinātniskā vadītāja: Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes docente Mērķis: Izpētīt latviešu valodas prasmju attīstības veicināšanas iespējas mazākumtautības pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījuma hipotēze: pirmsskolas vecuma bērnam otrās valodas apguve būs sekmīga, ja: •bērni nodarbību laikā izjutīs pozitīvu noskaņojumu un interesi par otrās valodas mācīšanos; •p...

  1. JavaScript valodas pielietojums kvalitatīva tīmekļa vietņu pirmkoda veidošanā

    OpenAIRE

    Orlovs, Mihails

    2014-01-01

    Tīmekļa tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, katru dienu parādās jaunas tīmekļa vietnes. Bet to kvalitātes līmenis ir samērā zems. Ir ļoti maz tīmekļa vietņu, kuras cilvēkiem ir patīkami apmeklēt. Visas pārējās vai nu slikti izskatās vai lēni strādā. Darba mērķis ir sameklēt risinājumu, kā ar JavaScript valodas palīdzību var uzlabot tīmekļa vietņu kvalitāti. Darba izvirzītie uzdevumi ir sameklēt iespējas, kā uzlabot tīmekļa vietnes pirmkoda kvalitāti un, kā arī izveidot savus rīkus, kas ...

  2. Angļu valodas vārdu krājuma apgūšana izmantojot datorspēles

    OpenAIRE

    Vegners, Emīls

    2013-01-01

    Šis pētījums ir balstīts uz uzskatu, ka datorspēles nesniedz nekādu ieguldījumu, bet tikai paaugstina iespēju izcelties vardarbīgām situācijām un, ka datorspēles ir radītas tikai lai pavadītu laiku. Šī pētījuma mērķis ir cīnīties ar uzskatu, ka datorspēles nesniedz pozitīvu vērtību Angļu valodas vārdu krājuma apguvē un attīstībā. Par pamatu šim pētījumam tika izmantota pašnovērošana (introspekcija) un atskats pagātnē (retrospekcija). Tika veikta aptauja, lai noskaidrotu datorspēļu ietek...

  3. Eksāmena kārtošanas stratēģijas angļu valodas stundās 12. klases skolēnu sagatavošanai valsts centralizētajam angļu valodas eksāmenam

    OpenAIRE

    Fedotova, Svetlana

    2013-01-01

    Valsts centralizētajiem eksāmeniem ir liela ietekme uz skolēnu dzīvi. Tā ir arī liela atbildība skolotājiem sniegt visu nepieciešamu palīdzību, lai skolēni varētu nokārtot eksāmenus veiksmīgi. Tieši tāpēc, šī diplomdarba mērķis bija noskaidrot, kādas eksāmena kārtošanas stratēģijas varētu palīdzēt skolēniem sagatavoties valsts centralizētajam angļu valodas eksāmenam. Lai iepazīstinātu skolēnus ar eksāmena kārtošanas procedūru, iemācītu skolēnus pildīt uzdevumus, kas ir iekļauti katrā eksāmena...

  4. Daudzfaktoru personības paštēla implicīto asociāciju testa latviešu valodas versijas izstrāde

    OpenAIRE

    Andrejeva, Aleksandra

    2012-01-01

    Šī maģistra darba mērķis bija izstrādāt daudzfaktoru personības paštēla IAT latviešu valodas versiju un veikt tās ticamības un validitātes pārbaudi. Maģistra darba ietvaros tika izvirzīti 5 pētījuma jautājumi par izstrādātās metodes psihometriskajiem aspektiem: 1) iekšējo saskaņotību, 2) konverģento validitāti ar attiecīgajām eksplicītā mērījumu instrumenta dimensijām, 3) dimensiju savstarpējo diskriminanto validitāti, 4) prognostisko validitāti un 5) diskriminanto validitāti ar pašvērtēju...

  5. Studentu komunikatīvās kompetences attīstīšana apgūstot mērķvalodas vārdu krājumu

    OpenAIRE

    Vizbule, Ludmila

    2008-01-01

    Diplomdarba mērķis ir pierādīt, ka daudzveidīga vārdu krājuma mācīšanas un tā apguves uzdevumu lietošana, kā arī apgūtā materiāla regulāra nostiprināšana paaugstina studentu spēju apgūt vārdu krājumu mērķvalodā, tādējādi veicinot komunikatīvās kompetences attīstību. Darbā sniegts pārskats par komunikatīvās kompetences jēdzienu saistībā ar svešvalodas mācīšanu un tās apguvi; lingvistiskā kompetence un leksiskā kompetence aplūkotas kā būtiskas komunikatīvās kompetences sastāvdaļas. Diplomdar...

  6. Video izmantošana runas prasmju attīstīšanai angļu valodas stundās 5.- 7.klasēs.

    OpenAIRE

    Dreiberga, Lolita

    2006-01-01

    Mūsdienu sabiedrībā arvien pieaug interese par video, televīziju, datortehniku, kas ietekmē ikvienu kā pozitīvi, tā arī negatīvi, kā arī piedāvā plašas iespējas skolēnu izglītošanai un pilnveidošanai. Mūsu sabiedrībā skolēni lielākās savas dzīves zināšanas un pieredzi iegūst no tehniskajiem līdzekļiem (video, televīzijas, datortehnikas). Diplomdarba „Video izmantošana runas prasmju attīstīšanai angļu valodas stundās 5.-7. klasēs” mērķis ir noskaidrot un izpētīt, kāda ir video loma 5.-7. k...

  7. Didaktisko materiālu izmantošana korekcijas darbā bērniem ar valodas sistēmas nepietiekamu attīstību 4. klasē

    OpenAIRE

    Dziedātāja, Ieva

    2017-01-01

    Diplomdarba mērķis ir aprobēt izstrādāto didaktisko materiālu efektivitāti korekcijas darbā bērniem ar valodas sistēmas nepietiekamu attīstību. Teorētiskajā daļā ir veikta 10-11 gadus vecu bērnu attīstības īpatnību analīze, izanalizēta zinātniskā literatūra, kas saistīta ar VSNA, fonemātisko uztveri un mācīšanās traucējumiem, apskatīti artikulācijas aparāta sagatavošanas posmi skaņu korekcijai. Diplomdarba praktiskā daļa sastāv no pētījuma, kas nepieciešams, lai noteiktu didaktisko materiālu ...

  8. Jaunākā skolas vecuma skolēnu kritiskās domāšanas attīstīšana latviešu valodas stundās.

    OpenAIRE

    Kauķe, Zaiga

    2006-01-01

    Diplomdarba “ Jaunākā skolas vecuma bērnu kritiskās domāšanas attīstīšana latviešu valodas stundās” aktualitāti nosaka jaunais Latvijas Valsts pamatizglītības standarts. Viens no tā izglītojošajiem aspektiem - analītiski kritiskais - paredz, ka skolēni, apkopojot savu iepriekšējo pieredzi, mācās paši apgūt jaunas zināšanas, tās kritiski izvērtējot. Tādēļ bērniem jādod iespēja veidot savas domas patstāvīgi un neatkarīgi no citiem, apgūt garīgās darbības prasmes. Pētījuma mērķis ir izanalizē...

  9. Latviešu literārā valoda 19. gs. 80.–90. gados

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Aina Blinkena

    2011-11-01

    Full Text Available LETTISCHE SCHRIFTSPRACHE IN DEN 80.–90. J. DES 20. JHZusammenfassungDie Entwicklung der lettischen Schriftsprache hat sich in ihren verschiedenen Bestehungsetappen nicht gleichartig breit erforscht geworden.Die Sprache den letzten Jahrzehnten des 19. Jh. haben die Sprachwissenschaftler weniger Aufmerksamkeit geschenkt, doch in dieser Zeit vollziehen sich aktive Prozesse, die zur heutige Sprachnorm füren.In diesen Jahren hat sich die nationale Kultur gebildet, es entsteht und entwickelt sich die Literatur verschiedener Genres und Stile, die zur Klassik der lettischen Literatur geworden ist, es entwickelt sich schnell das Buchwesen. In 1886–1900 sind mehr als 3500 Titel von Büchern herausgegeben, es bestehen 100 Verlage.Große Rolle für die Erforschung und Pflege des Lettischen hat die Wissenschaftliche Kommission des Rigaer Lettischen Vereins (gegr. 1868 gespielt, die die orthographischen Prinzipien vervollkommen hat und in den von der Kommission herausgegebenen Schriften wurden die theoretischen Forschungen über die lettischen Sprache veröffentlicht. Es bildete sich die wissenschaftliche Terminologie. Die Arbeit haben die ersten akademisch gebildeten Sprachwissenschaftler der lettischen Nation K. Mühlenbach, J. Kauliņš, J. Endzelīns, P. Šmits begonnen, deren Werke als eine Brücke zum 20. Jahrhundert führt.

  10. [Luuletused] / no igauņu valodas atdzejojis Guntars Godiņš

    Index Scriptorium Estoniae

    fs, pseud., 1971-

    2005-01-01

    Sisu: "kas mēs esam..." ; "Dzejnieki dzejo par dzejoshanu..." ; "ko gan es iesāktu bez Tevis Ave..." ; "strādāju arhīvā..."; "mīli mani no deviņiem līdz pieciem..." ; "kad cilvēks nomirst..." ; "skarbs vīrs no rīta iziet laukā..."

  11. Pavasarnakts : [luuletused] / Andres Ehin ; Andress Ehins, no igaņu valodas atdzejojis Guntars Godiņš

    Index Scriptorium Estoniae

    Ehin, Andres, 1940-2011

    2005-01-01

    Sisu: Pavasarnakts ; Būt suņa dzīvoklim ; "baltajā naktī..." ; Atmiņu bilde ; "ceļas vējsh" ; Sarkankrūtīsha saprāts ; Redzējums ; "dziļi zem zemes dzīvo..." ; Esmu, esmu, esmu... ; Nūdeles un makarona mīlestība ; "aiz vemmorskas bodes..." ; Haiku : [6 haikut] ; Esmu jūsu pazudusī mashīna ; Pakārtais ievārījums : (fragments)

  12. Autorteksts kā nacionālā korpusa un rakstnieka valodas vārdnīcas resurss

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Maija Baltiņa

    2012-04-01

    Full Text Available AUTHOR’S TEXT AS A RESOURCE FOR THE NATIONAL CORPUS AND THE WRITER’S LANGUAGE DICTIONARYSummaryA dictionary of a writer’s language is a vocabulary that has been methodically collected, analyzed and commented upon and represents the language as used by a particular author. The existence of such dictionaries indicates the level of the specific cultural environment, the stage of development of humanities and the capacity of computer resources.In the first stage of the project, the corpus of the writer’s language is created by collecting all the necessary texts of a selected author in a digital form. In the second stage, linguistic analysis of the corpus of the writer’s language is carried out using the existing and improved technologies (software and software tools. And, finally, in the third stage, on the basis of the corpus of the writer’s language a dictionary of the writer’s language is created according to set thematic, philological and stylistic intentions. The analysis is carried out on three levels: computational linguistic, philological and cultural semiotic.The computerized environment provides a precise quantitative characterization of the writer’s vocabulary (part of speech, word use, collocations etc.. From the philological point of view, vocabulary is analyzed with the help of software tools that help identify and demonstrate the stylistic characterization of the writer’s language, namely, the writer’s vocabulary and word use (e.g. metaphors, synonyms, similes etc.. Another benefit of computerized analysis is related to the intention to acquire a more complete and comprehensive idea about specific features of the writer’s language style.

  13. [Luuletused] / Kristīna Ehina ; no igauņu valodas atdzejojis Guntars Godiņš

    Index Scriptorium Estoniae

    Ehin, Kristiina, 1977-

    2005-01-01

    Sisu: No grāmatas Simuna diena: [Tekst raamatu "Simunapäev" tagakaanelt] ; "nemanot uzrodas migla..." ; "tavas bungas ir mēmas..." ; "tas laiks ir pienācis..." ; "mēs neatradām ceļu..." ; "guļu kā dūņas mezhā..." ; No grāmatas Gulbja kaulu pilsēta: [Tekst raamata "Luigeluulinn" tagakaanelt] ; "dzemdēt bērnus..." ; "tu sēdi pie galda raksti..." ; "kāda meitene..." ; "dodas karā mans brālis...". Luuletusi kogudest "Simunapäev" ja "Luigeluulinn"

  14. Ilustratīvā materiāla atveide „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Ieva Zuicena

    2012-04-01

    Full Text Available THE QUESTION OF ILLUSTRATIVE EXAMPLES IN EXPLANATORY DICTIONARIES AND THE DICTIONARY OF CONTEMPORARY LATVIAN LANGUAGESummaryThere are two kinds of illustrative examples that are used in explanatory dictionaries: quotations and combination of words (phrases. Quotations are usually included in large dictionaries of many volumes, but phrases are popular in ordinary explanatory dictionar­ies.In explanatory dictionaries illustrative examples have several functions: 1 to confirm that a corresponding word really exists in language; 2 to demonstrate how the word is used in a context; 3 to supply with additional information.In the Dictionary of Contemporary Latvian Language illustrative examples are mainly given in the form of phrases, although sometimes quotations are also used, because there are several word groups that need a larger context (e.g., words with a figurative meaning, stylistically marked words or meanings, interjections.

  15. Latviešu valodas nebalsīgo frikatīvo spraudzeņu intensitātes raksturojums

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Inese Indričāne

    2014-11-01

    Full Text Available Intensity characteristics of the Latvian voiceless fricativesSummary In the present research the intensity of the prevocalic voiceless fricatives of the Standard Latvian in the context of vowels [i], [iː], [ɑ], [ɑː], [u], [uː] has been investigated. The aim of this study is to compare results obtained for each voiceless fricative of the Standard Latvian by different approaches to intensity measurements (obtaining the intensity values of 1 spectral peaks; 2 overall intensity in the selection of 40 ms; 3 relative intensity.There are four voiceless fricatives in the Standard Latvian: labiodental /f/, dental /s/, alveolar /ʃ/ and velar /x/. The place of articulation of fricative /x/ varies from velar in the context of back vowels to palatovelar or palatal in the context of front vowels.The results are based on the analysis of speech data provided by 5 speakers of the Standard Latvian (men at the age between 19 and 39 having no speech disorders in their pronunciation. The analysed material consists of isolated symmetrical /CVC/ syllables, e. g., sis [sis], sīs [siːs], sas [sɑs], sās [sɑːs], sus [sus], sūs [suːs]. Each syllable was pronounced 3 times by each speaker. The total number of analysed speech units is 320.Data processing was performed using the software Wave Pad 5.40 (NHC Software, Inc., Audacity 2.0.3 (SourceForge.net, AudacityTeam.org, Multi Speech 3700 (Kay Pentax, Praat 5.3.55 (Paul Boersma and David Weenink, SPSS 16 (IBM Corporation, Inc. and MS Excel 10 (Microsoft Corporation.The intensity of spectral peaks for each voiceless fricative of the Standard Latvian was determined using FFT spectra obtained by software Multi Speech 3700. All FFT spectra were obtained from 40 ms interval selected approximately in the middle part of voiceless fricative. The intensity value was determined for the highest peak in the FFT spectrum corresponding to the maximum of energy in the frequency range 0–10 000 Hz. Using software Praat 5.3.55 overall intensity for the same 40 ms selection for each voiceless fricative of the Standard Latvian was obtained. Overall intensity in the selection of 40 ms was measured also in the middle part or steady state of the following vowel. According to these data, mean value (VSV, standard deviation (SN as well as minimal (Min. and maximal (Maks. value was calculated for peak intensity (table 1-2, column I and overall intensity in the 40 ms selection (for voiceless fricatives: table 1-2, column II; for following vowels: table 1-2, column III. The term relative intensity (table 1-2, column IV in the present research is refered to the ratio between the mean value of overall intensity of voiceless fricative and following vowel.  Comparing three approaches used to determine intensity of voiceless fricatives, more consequent results are obtained by measuring overall intensity in the 40 ms selection and relative intensity. However, only relative intensity presents the most objective characteristics of the voiceless fricatives of the Standard Latvian since this approach takes into account not only properties of voiceless fricatives and influence of phonetic context but also several conditions related to the recording process (e. g., variations in loudness of voice or different recording level. According to the mean value of overall intensity and the value of relative intensity it is possible to separate voiceless sibilants [s], [ʃ] from voiceless non-sibilants [f], [x] in the context of all vowels, whereas the mean value of intensity obtained for spectral peaks of the voiceless non-sibilant [x] in the context of rounded vowels [u], [uː] overlap with the corresponding mean value of both voiceless sibilants.

  16. Apģērba nosaukumi 17. gadsimta latviešu valodas vārdnīcās

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Ilga Jansone

    2011-12-01

    Full Text Available LES NOMS DES VÊTEMENTS DANS LES DICTIONNAIRES DU XVII-e SIÈCLERésuméL’article est consacré à l’analyse des noms des vêtements dans les dictionnaires lettons du XVII-e siècle (G.Mancelius „Lettus, das ist Wortbuch Sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache; Allen und jeden Aussheimischen die in Churland Semgallen und Lettischem Liefflande bleiben und sich redlich nehren wollen zu Nutze verfertigt durch Georgium Mancelium Semgall.“ [Manc] Riga 1638, Dicti­onnaire letton-allemand de J.Langius de 1685 avec une brève grammaire lettonne [Lg.] (d’après la photocopie du manuscrit édité et complété avec un aperçu par E.Blesse en 1936 à Riga; Dictionnaire de Ch.Fürecker „Lettisches und Teutsches Wörterbuch zusammen geschrieben und mit fleiss gesamlet von Christopher Fürecker“ (Riga 1997 [Kr.].Tous les dictionnaires du XVII-e siècle sont bilingues avec le letton dans les positions active ou passive. Tenant comple d’une expérience minime de la lexicographie en Europe et ses premiers pas en Lettonie, on peut remarquer plusieurs imprécisions, notamment la structure des entrées n’est pas élaborée; l’ordre alphabé­tique n’est pas toujous observé, par conséquent il est impossible de donner des statistiques précises sur des mots inclus dans tel ou tel groupement thématique.Dans les dictionnaires du XVII-e siècle il n’est pas possible de préciser les vêtements masculins des vêtements féminins (à cause des traits spécifiques de dictionnaires bilingues, par contre, on peut distinguer plusieurs groupements thématiques pour des vêtements: généralités; vêtements de dessus; vêtements; couvre-chefs et couvre-épaules; chaussures; gants, chaussettes et bas; accessoires; noms des éléments vestimentaires. Plusieurs noms des vêtements ou de leurs éléments enregistrés dans les dictionnaires du XVII-e siècle ont gardé leur structure morphologique jusqu’à nos jours (des différences phonétiques sont généralement liées à l’orthographie imprécise, mais il y a aussi des changements qui se rapportent à la terminaison, à la finale, par exemple, ohders, aussi wohders Lg. 182; uhswalcka Lg. 271, vswalckas Manc. 98, 102, apsehja Fīr. 176, bannitis Fīr. 38, sabaka Manc. 176, sahbaka Lg. 228, tuhbas sahbakas Lg. 317, cimbda Manc. 162, apauas Lg. 22, Fîr. 25, kabbats Lg.98; lindraks Fīr. 129 et lindruks Lg. 347’, peedroksne, peedruksne, peedrukne Fīr. 180, peedraukne Manc. 54Plusieurs noms des vêtements, fixées dans les dictionnaires de l’époque ont connu des changements sémantiques. On peut observer la restriction de sens (par exemple, pour le léxème auts, soit l’élargissement de sens (pour le léxème kažoks, par exemple. Certaines noms, désignant le vêtements ou ses éléments, sont disparus de la langue littéraire ou se sont conservés dans les systèmes périphériques de la langue lettonne.D’après leurs origines ces noms se rapportent soit au fonds principal (sagša, josta etc., soit ce sont des emprunts aux langues germaniques (bikses, lindraki, knope, knipele etc., soit aux langues slaves (mētelis, kažoks, zābaks, soit aux langues romanes (bannitis, tupele, vamzis.

  17. Dziesmas vārdu krājuma apguvei angļu valodas nodarbībās pirmsskolā

    OpenAIRE

    Japina, Līga

    2017-01-01

    Agrīna valodu mācīšanās kļūst arvien populārāka visā Eiropā pēdējo desmitgažu laikā, un šo tendenci var novērot arī Latvijā, angļu valodu apgūst pirmsskolas izglītības iestādēs un bērnudārzos visā valstī. Bērni nemācās svešvalodu tāpat kā pieaugušie, tāpēc ir nepieciešams, lai valodu mācītu pirmsskolas audzēkņiem atbilstoši viņu vecumam un briedumam, lai nodrošinātu to, ka mācības ir efektīvas un metodes, kas tiek izmantotas, ir piemērotas audzēkņiem. Galvenā mācību forma bērniem pirmskolā ir...

  18. Līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss un tā tekstu atlases kritēriji

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Kristīne Levāne-Petrova

    2012-04-01

    Full Text Available THE BALANCED CORPUS OF MODERN LATVIAN AND THE TEXT SELECTION CRITERIASummaryRecently The Balanced Corpus of Modern Latvian (~3.5 million running words has been created in the Institute of Mathematics and Computer Science (IMCS (see http://www.korpuss.lv. The Corpus has been compiled from printed and electronic materials created after 1990. The Corpus is automatically morphologically tagged: for each token all the syntactically valid interpretations are stored.Texts for the Corpus were chosen according to different text selection criteria: for instance, time, media, domain, etc. This article discusses the text selection criteria chosen for this Corpus, problems related to Corpus design and text selection criteria, solutions found for these problems and future plans regarding the Corpus.

  19. MOF QVT grafiskas formas realizācija

    OpenAIRE

    Boroviks, Dmitrijs

    2009-01-01

    Maģistra darbā tiek realizēts MOF QVT Relational valodas grafiskais redaktors. Darbā galvenā uzmanība tiek pievērsta QVT Relational valodas redaktora būvei izmantojot transformācijas vadīto arhitektūru. Izveidoto redaktoru turpmāk varēs izmantot MOF QVT valodas izplatīšanai.

  20. Autentiskie teksti skolēnu paredzēšanas prasmju attīstīšanai angļu valodas stundās pamatskolā

    OpenAIRE

    Lokmane-Šabovica, Iveta

    2008-01-01

    Šodien Latvijā tiek organizēti profesionālās izglītības semināri un citi izglītojoši pasākumi, kas pievēršas un analizē skolēnu nevēlēšanos piedalīties lasīšanas aktivitātēs skolā. Šī nevēlēšanās ir balstīta uz teksta izpratnes grūtībām, vienveidīgu pieeju, veidiem, kā teksti tiek piedāvāti un lasītizpratnes uzdevumu izvēli. Pasīva piedalīšanās lasīšanas aktivitātēs ietekmē skolēnu iztēli un prāta attīstību. Diplomdarbs tika rakstīts, lai noskaidrotu veidus, kā attīstīt skolēnu paredzēšanas p...

  1. Runāto un dziedāto latviešu valodas patskaņu [ī], [ā] un [ū] kvalitātes salīdzinājums

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Juris Grigorjevs

    2011-12-01

    Full Text Available THE COMPARISON OF THE QUALITY OF SPOKEN AND SUNG LATVIAN VOWELS [i:], [ɑ:] AND [u:]SummaryNumerous studies in phonetics have attempted to investigate the differences between spoken and sung vowels. The majority of these studies dealt with the articulatory and acoustic changes observed in opera singers, however, there were several studies which compared the production of vowels by opera and choir singers. This article presents a pilot study performed on the basis of an audio material acquired from one informant (mezzo-soprano, where the acoustic quality of spoken Latvian vowels [i:], [ɑ:] and [u:] has been compared to the quality of the same vowels sung in isolation (in octave of La Minor, i.e., from A3 to A4, labeled in this article as octave of Do Major because of cer­tain reasons and sung in the verse of a song. It was observed during the current study that the transition from the chest register to the middle register had taken place between C4 and D4, which is normally observed in mezzo-sopranos. To make the interpretation of the influence of a variable pitch on the vowel formant pattern easier, all Latvian vowels were plotted in the psycho-physical F2ʹ/F1 (bark plane. The observed changes in F1 re­flect the tuning of the first vocal resonance to the pitch that is acquired by a jaw opening. Gradual larynx lowering and lip rounding can be the reason for lowering of F2ʹ value for [i:], reduced lip rounding — for increasing of F2ʹ value for [u:], but rising of the tongue tip — for increasing of F2ʹ value for [ɑ:]. The observed changes question the assumption that vowels in singing preserve their quality except for very low and very high registers (the octave under investigation does not belong to such registers. The minor differences observed in vowels sung in the verse from vowels sung in isolation can be explained by the influence of immediate phonetic context. It can be concluded that the data obtained in this investigation, in general, correspond to the findings of similar studies performed for other languages.

  2. Jauktā mācīšanās skolēnu iesaistīšanai angļu valodas stundās 7.klasē

    OpenAIRE

    Podziņa, Laura

    2017-01-01

    Mūsdienu tehnoloģijas strauji mainās un attīstās, bet izglītības sistēmā un mācīšanas metodēs tik pamanāmas izmaiņas nenotiek. Jauktā mācīšanās apvieno tradicionālo frontālo mācīšanu un datorizēto mācīšanos. Diplomdarba autors izpēta jauktās mācīšanās jēdzienu, analizē dažādus jauktās mācīšanās modeļus un padziļināti koncentrējas uz metodēm, lai iesaistītu skolēnus mācību stundās. Izvēlētā pētījuma metode ir situācijas analīze. Tā izvēlēta, lai izpētītu skolēnu un skolotājas viedokli par jauk...

  3. Baltijas jūras somu cilmes aizguvumu izplatība latviešu valodas izloksnēs (pēc LVDA materiāliem

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Brigita Bušmane

    2011-11-01

    Full Text Available VERBREITUNG VON ENTLEHNUNGEN OSTSEEFINNISCHER HERKUNFT IN DEN MUNDARTEN DES LETTISCHEN (ANHAND VON MATERIALIEN DES LVDAZusammenfassungIm Band „Lexik“ des Dialektatlas des Lettischen (LVDA sind 100 Karten enthalten, die 119 lexikalische Gruppen umfassen und den Gebrauch sowie die Verbreitung von ca. 6600 Wörtern (samt Varianten in den Mundarten des Lettischen aufdecken, 1,5% davon reflektieren die Relationen zwischen dem Lettischen und den ostseefinnischen Sprachen.In den Mundarten und auch in der lettischen Standardsprache werden die Wörter pīlādzis (< liv. pīlag und virca (< liv. vīrtsa od. estn. virts weitgehend gebraucht.Die meisten Entlehnungen sind in Livland fixiert worden. In den livischen Mundarten Nordwestlivlands sind die Entlehnungen sonnis ‘Schafsbock’ (< liv. sonn, vgl. estn. sōńń, konna ‘grauer od. brauner Frosch’ (< estn. konn verbreitet, in einem größeren Areal – kunna; seltener kommen die Bezeichnungen stoģis und stuģis ‘(Roggen-Haufen’ (< estn. tugi, ķedrītis ‘Spindel (am Spinnrad’ (< liv. keddǝ̂r, estn. kedr, aķis ‘(Roggen-Haufen’ (< estn. hakk, tosa ‘Kohlendampf’ (< estn. toss; vgl. tosa auch ‘Dunst, Dampf; stickige Luft’ vor.In Nordostlivland wurde die Entlehnung ņiras ‘Überreste geschmolzenen Fettes’ (< estn. nired belegt, um Piebalga – die Bezeichnung derselben razīnas samt Varianten (wohl < estn. razu, in Lizums, Ranka und Sinole iet tūkās und in Alūksne iet tukās ‘eine Wöchnerin besuchen’ (anscheinend aus estn. tuhk, in Lejasciems aķis ‘Dohle’ (< estn. hakk, in Veclaicene mustikas ‘Heidelbeere’ (< estn. mustikas, in Alūksne, Veclaicene und auch Vecsaule zu Zemgale – als Hybridbezeichnung mustenes ‘Heidelbeere’ (vgl. estn. must ‘schwarz’ festgehalten.In einem breiten Areal in Livland – um Limbaži, Kārķi, Piebalga, Alūksne – kommt die Entlehnung pese ‘(Birken-Schwamm’ vor (< estn. pess. Um Rūjiena und Rencēni ist die Bezeichnung luca ‘Quappe’ (< liv. resp. estn. luts, um Alūksne die Variante lucka verbreitet.Vorwiegend in den livischen Mundarten Nordwestlivlands sowie in einigen Mundarten um Engure, Pūre wurde die Bezeichnung tirpa ‘kleiner länglicher Heuhaufen’ aufgezeichnet, entstanden unter dem Einfluss der ostseefinnischen Sprachen aus dem ererbten Wort stirpa (vgl. estn. tirp. In Zemgale wurden außer den bereits erwähnten tirpa und mustenes noch folgende Wörter belegt: kukurs bzw. kukuriņš ‘(Flachs-Knospen’ (< liv. kukkǝ̂r, die auch in Nordostkurland und Nordwestlivland verbreitet sind. Bezeichnungen wie iet kacībās ‘eine Wöchnerin besuchen’ (vgl. wotisch kattsoa ‘sehen, aufsehen’, estn. katsuma ‘sehen, besuchen’, tilkas ‘triefender, fließender Speichel (beim Menschen, auch beim Vieh’ (< estn. tilk; vgl. tilka ‘Eiszapfen’ kommen sporadisch auch in Livland und bei Saldus in Kurland vor.In Kurland kommt außer den Entlehnungen kukurs (kukuriņš und tirpa die Bezeichnung kangas ‘Trittwebstuhl’ (< liv. kān̊gas weitgehend vor. Vorläufig nur aus Dundaga ist die Bezeichnung der Eidechse sizliņš (< liv. šizāliki, estn. sizalik und aus Venta die Bezeichnung des Blutegels (Hirudinea pižers (< liv. pizàr erhoben.In Latgale, vorwiegend in seinem zentralen Teil, seltener im Süden, sporadisch in Augšzeme, auch in Ļaudona zu Livland, werden die Entlehnung ķete ‘Linkshänder’ (< estn. käsi Kasusformen oder ihre Varianten gebraucht.Die Materialien des LVDA bezeugen also, dass die meisten Entlehnungen ostseefinnischer Herkunft in den von Liven besiedelten Gebieten in dem an Estland angrenzenden Territorium sowie in Zemgale um Bauska aufgezeichnet worden sind.

  4. Bazalino razumijevanje snova

    OpenAIRE

    Skuhala Karasman, Ivana

    2012-01-01

    Albert Bazala u svom djelu Psihologija u hrvatskom umjetnom pjesništvu koje je objavljeno u Zagrebu 1901. godine daje svoje razumijevanje snova koje potkrepljuje primjerima iz pjesama osmorice hrvatskih pjesnika: Mirka Bogovića, Franje Markovića, Luke Botića, Gjure Arnolda, Petra Preradovića, Dimitrija Demetra, Ante Tresića-Pavičića te Silvija Strahimira Kranjčevića. On tako ukratko iznosi uzroke snova, osobine snova te objašnjava vezu između snova i maštanja. U svom tematiziranju snova Bazal...

  5. Teātra paņēmieni bērnu patstāvīgās mācīšanās stratēģiju attīstībai angļu valodas stundās 5.klasē

    OpenAIRE

    Bartuša, Natālija

    2011-01-01

    Mūžizglītības ideja, kurā viens no pamatfaktoriem ir patstavīgā mācīšanās, kļūst aizvien izplatītāka. Diplomdarba autore pat uzsvērtu to, ka tā nav vairs tikai “moderna ideja”, “tukša skaņa” vai kas tamlīdzīgs, bet gan moderna tendence mūsdienu multikulturālajā pasaulē. Viens no svarīgākajiem jebkuras būtnes instinktiem ir tas, kas saistās ar izdzīvošanu, cīņu par iespēju dzīvot, turklāt, lai “izdzīvotu” ir jābut elastīgam, jāspēj pielāgoties pasaulei, kas nepārtraukti mainās. Mūsdienās šķi...

  6. Atsevišķu latviešu un lietuviešu valodas adjektīvu semantiskā diferenciācija: latv. šķīsts, liet. skýstas; latv. skaists, liet. skaistùs; latv. tikls, liet. tiklùs

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Anta Trumpa

    2011-11-01

    Full Text Available Die semantische differenziation von manchen adjektiven der lettischen und litauischen sprache: lett. šķīsts, lit. skýstas; lett, skaists, lit. skaistùs; lett, tikls, lit. tiklùsZusammenfassungDiesen Wortpaaren von semantisch unterschiedlichen Adjektiven der lettischen und litauischen Spra­che (lett. šķīsts ‘tugendhaft, unschuldig, keusch’ : lit. skýstas ‘flüssig; nicht ernst gemeint, unreif’; lett. skaists ‘schön’ : lit. skaistùs ‘grell, klar, rosig; ehrlich, keusch’; lett. tikls ‘tugendhaft, keusch’ : lit. tiklùs ‘treu, leichtgläubig; ehrlich, anständig’ kann man zu Bezeichnungen der Eigenschaften der Sit­tlichkeit zählen, weil mindestens ein Wort im Paar (lett. šķīsts, lett. tikls, lit. tiklùs und lit. skaistùs eine mit Sittlichkeit verbündete Eigenschaft charakterisiert.Die Aufgabe dieses Artikels ist mit der Analyse von diesen Wortpaaren zu konstatieren, welche Sprache die ältere Bedeutung beibehaltet hat, ungefähre Ursachen der Bedeutungsveränderung festzu­stellen und zu bestimmen, ob sie für ganze Gruppe charakteristisch sind.Lit. skýstas hat die ältere Bedeutung ‘flüssig’ beibehaltet. Im Lettischen war anfänglich zwei Be­deutungen: ‘flüssig’ (in Mundarten und ‘rein, sauber’. Die erste Bedeutung ist noch in unseren Zeiten nur als die Erscheinung der Mundarten erhalten worden, aber in der Schriftsprache ist vielleicht wegen des Einflusses der religiösen Texten die Bedeutungsverengung ‘sauber, rein’ → ‘rein von Sünden, tu­gendhaft, keusch’ geschehen.Mehrdeutiges lit. skaistùs hat vermutlich auch die ältere Bedeutung ‘klar, hell’ beibehaltet, aber die Bedeutung ‘tugendhaft, keusch’ hat sich voraussichtlich als übertragene Bedeutung von der Bedeutung ‘rein, hell’ entwickelt und heute ist sie nicht besonders oft verwendet. Im Lettischen ist die Bedeutungs­veränderung ‘hell’ → ‘schön’ geschehen und ist vermutlich die ältere Bedeutung ‘hell’ im Kollokation skaists laiks ‘schönes Wetter’ beibehalten worden.Im lett. tikls ist die Bedeutungsverengung geschehen: ‘ehrlich, tugendhaft im weiteren Sinne’→ ‘sexuell scheu, keusch’. In den litauischen Mundarten ist neben den Adjektiv tiklùs ‘ehrlich’ auch homo­nymisches tiklùs ‘leichtgläubig’ beibehalten worden.Nach der Analyse dieser Wortpaaren kann man manche Zusammenhänge bemerken. Erstens, in allen drei Fällen ist die ältere Bedeutung das litauisches Wort beibehalten. Zweitens, die Bedeutungsentwick­lungen von lett. šķīsts ‘sauber, rein’ → ‘rein von Sünden, tugendhaft, keusch’ und von lit. skaistùs ‘tugendhaft, keusch’ → ‘rein, hell’ sind vielleicht wegen des Einflusses des Christentums geschehen. Drittens, heute sind diese Bezeichnungen der Eigenschaften der Sittlichkeit ziemlich selten verwendet, meistens, in den religiosen Texten.

  7. Usaldusväärne teejuht läti kohanimemaastikul / Lembit Vaba

    Index Scriptorium Estoniae

    Vaba, Lembit, 1945-

    2016-01-01

    Arvustus: Balode, Laimute, Bušš, Ojārs. No Abavas līdz Zilupei : vietvārdu cilmes īsā vārdnīca = From Abava to Zilupe : the origin of Latvian geographical names : a short dictionary. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015

  8. Who Loves Prescriptivism and Why? Some Aspects of Language Correctness in Latvia

    Science.gov (United States)

    Strelevica-Ošina, Dace

    2016-01-01

    Taking into account the crosscultural differences in prescriptive attitudes in various linguistic communities, a theory of three types of prescriptivism--human-oriented, language-oriented, and error-oriented prescriptivism--has been offered [Strelevica-Ošina, Dace. [2011] 2012. "Kapec mes gribam, lai valoda ir pareiza? Ieskats preskriptivisma…

  9. Omamoodi ime - ilmunud on eesti-läti sõnaraamat / Lembit Vaba

    Index Scriptorium Estoniae

    Vaba, Lembit 1945-

    2015-01-01

    Arvustus: Igauņu-latviešu vārdnīca / Latviešu valodas aģentūra ; sastādītāji: Valts Ernštreits, Marika Muzikante, Maima Grīnberga = Eesti-läti sõnaraamat / Läti keele agentuur ; koostajad: Valts Ernštreits, Marika Muzikante, Maima Grīnberga. Rīga ; Tallinn : Eesti Keele Sihtasutus, 2015

  10. Kaua oodatud sõnaraamat / Tuuli Tuisk

    Index Scriptorium Estoniae

    Tuisk, Tuuli

    2013-01-01

    Arvustus: Līvõkīel-estikīel-leţkīel sõnārōntõz = Liivi-eesti-läti sõnaraamat = Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca / [koostamine:] Tiit-Rein Viitso, [toimetamine:] Valts Ernštreits. Riga : Latviešu valodas aģentūra ; Tartu : Tartu Ülikool, 2012

  11. Līdzskaņu ģ un ķ izrunas īpatnības bērnu un pieaugušo valodā

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Dace Markus

    2013-10-01

    Full Text Available Raksta mērķis ir meklēt valodas skaņu jaukšanas vai aizstāšanas iemeslus, analizējot 2,5 un 5 gadus vecu māsu runas ierakstus, salīdzināt tos ar literārās valodas un dialekta runātāju, kā arī agrāk veiktiem bērnu  runas analīzes rezultātiem, ar logopēdu un fonētiķu atziņām. Analizēto bērnu runas materiālu veido vārdi puķe, kaķis, ķemme, kuģis, ģitāra, ģimene, kuros gan vārda sākumā, gan vidusdaļā analizēti palatālie slēdzeņi ģ un ķ. Salīdzinājumam tika ierakstīti arī vārdi ar līdzskaņiem č un dž: lāči, džemperis, čalis, džakuzi. Latviešu valodā akustiskās pazīmes bērnu runā tiek pētītas pirmo reizi.Pieaugušo runā ieraksta materiālu veido CVC struktūras zilbes, kurās C ir latviešu valodas līdzskanis ģ un ķ, bet V – viens no latviešu valodas patskaņiem a, ā, e, ē, e, ē, i, ī, o, ō, u, ū, piemēram, ģaģ, ģeģ, ģiģ, ģoģ, ģuģ utt. Rakstā analizēti CVC struktūras zilbju sākuma līdzskaņi. Zilbes ierunāja 5 infor­manti, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda un kuru izruna atbilst lat­viešu literārās valodas normām.Visu informantu ieraksts veikts ar datorprogrammu Multi Speech, analīzē izmantota programma Praat.Rakstā secināts, ka valodas skaņu jaukšanas pamatā var būt skaņu fonētiskā līdzība, piemēram, gan palatālo slēdzeņu ķ un ģ, gan alveolāro afrikātu č un dž spektri ir kompakti un akūti un apliecina palatālo slēdzeņu un afrikātu līdzību, kas sekmē skaņu jaukšanu. Tā kā pāreja no divskaņa ie un divskaņa o [uo] pirmā komponenta uz otro vērojama divskaņa pēdējā trešdaļā, nevis vidū, tas var radīt iespaidu par garu pirmo komponentu, tātad – attiecīgi par garo patskani ī (divskanī ie un par garo patskani ū (divskanī o, kā tos atveido bērni (ie > ī un o [uo] > ū.Būtu vēlams turpināt bērnu runas analīzi, lai pārliecinātos, cik bieži un kādā vecumā vērojama vecāko m

  12. [Tiit-Rein Viitso. Līvõkīel-estikīel-leţkīel sõnārōntõz] / Eberhard Winkler

    Index Scriptorium Estoniae

    Winkler, Eberhard, 1955-

    2013-01-01

    Arvustus: Līvõkīel-estikīel-leţkīel sõnārōntõz = Liivi-eesti-läti sõnaraamat = Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca / [koostamine:] Tiit-Rein Viitso, [toimetamine ja läti vasted:] Valts Ernštreits. Riga : Latviešu valodas aģentūra ; Tartu : Tartu Ülikool, 2012

  13. Lasīšana kā līdzeklis intereses paaugstināšanai par angļu valodu 7.klasē

    OpenAIRE

    Gavrilova, Natālija

    2011-01-01

    Šī darba mērķis bija noskaidrot un praksē reāli pārbaudīt, kādus interaktīvus uzdevumus var izmantot, lai palielinātu interesi par angļu valodu 7.klases skolēniem. Motivēt skolēnus lasīt vairāk ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu labākus rezultātus svešvalodas mācīšanās procesā. Darba gaitā tika izpētīta teorētiskā literatūra par svešvalodas mācīšanās motivāciju, lasīšanu un skolotāja lomu lasīšanai veltītā stundā, analizēta literatūra par pusaudžu vecuma skolēnu psihologiskajām īpatnīb...

  14. Mācību saturs lasītprasmes attīstīšanai pamatizglītības pirmajā posmā

    OpenAIRE

    Tarasova, Renata

    2009-01-01

    Diplomdarbā tiek aplūkots mācību saturs lasītprasmes attīstīšanai pamatizglītības pirmajā posmā. Lasāmie teksti ir latviešu valodas apguves avots un vienlaicīgi arī iespēja apgūt apkārtējo pasauli. Diplomdarba mērķis ir pētīt un analizēt mācību saturu lasītprasmes attīstīšanai pamatizglītības pirmajā posmā, izstrādāt ieteikumus darba pilnveidošanai. Diplomdarbam ir trīs daļas. 1. daļā analizēta lasītprasmes būtības skaidrojums dažādās teorijās. Otrajā daļā analizēts latviešu valodas mācību...

  15. Runāšanas prasmju mācīšana dažāda vecuma studentiem

    OpenAIRE

    Mamikoņjana, Veronika

    2012-01-01

    Runašana ir viens no nozīmīgākajiem katras valodas aspektiem tā kā tā ir galvenais valodas saziņas veids. Turklāt, runāšana ir ļoti sarežģīts process kas prasa daudzu orgānu darbu. Tieši tāpēc ir svarīgi attīstīt runāšanas prasmes. Pastāv vairākās modeles, metodes, teorijas un klases aktivitātes kuri var tikt izmantoti šīm nolūkam. Skolotājam ir jāizlemj, kurus no tiem izvēlēties lai padarīt nodarbību efektīvu un lietderīgu. Lai izdarīt to veiksmīgi skolotājam ir jāņem vērā mācīšanas/mācīšanā...

  16. К постановке вопроса об атласе морской и рыболовецкой лексики балтийского моря

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Benita Laumane

    2011-05-01

    Full Text Available JAUTĀJUMĀ PAR BALTIJAS JŪRAS ZVEJNIECĪBAS UN JŪRNIECĪBAS LEKSIKAS ATLANTURezumējumsAtsevišķas Baltijas jūras areālā sastopamās valodas, kuras pēc savas izcelšanās ir ļoti dažā­das, vieno vairākas kopīgas parādības fonētikā, bet jo vairāk leksikā. Daudz nozīmīga par Baltijas jūras krastos dzīvojošo tautu un valodu (baltu, skandināvu, Baltijas somugru sakariem varē­tu dot Baltijas jūras zvejniecības un jūrniecības leksikas atlants.Kaut arī zināms, ka balti dzīvo pie jūras jau mūsų ēras sākumā, taču zvejniecības leksikai lingvisti veltījuši maz uzmanības. Pētot jūras zvejas leksiku, jāizvirza jautājums par substrāta ele­mentu iespēju zvejniecības leksikā, piem., tādi ir ar jūras faunu saistītie nosaukumi, kas latviešu valodā aizgūti no lībiešu vai igauņu valodas, bet kam šais valodās trūkst drošas etimologijas. Īpašu vietu ieņem jautājums par kuršu valodas elementu saglabāšanos Rietumkurzemes piekrastes zvej­nieku leksikā. Kuršu valodas pēdas, jādomā, glabā ari Lietuvas zvejnieku valoda, jo Lietuvas piek­rasti ap Palangu un Klaipēdu vēl līdz pat XIII gadsimtam apdzīvo galvenokārt tikai kurši.Lingvistiskais un etnogrāfiskais materiāls par zvejniecību (jūras un saldūdeņu dos arī jaunas, vārīgas liecības par materiālās kultūras attīstību Baltijas jūras rajonā.

  17. Runāšanas prasmju pilnveide, izmantojot stāstus

    OpenAIRE

    Dakse, Madara

    2016-01-01

    Runāšanas prasmes tiek izmantotas katru dienu. Runa ir valodas prasme, kas palīdz komunicēt. Tas ir sarežģīts process, kas iekļauj citas valodu prasmes un runas orgānus. Tāpēc ir svarīgi attīstīt runāšanas prasmes. Bakalaura darba tēma ir "Runāšanas prasmju pilnveide, izmantojot stāstus". Darba mērķis ir pierādīt, ka, izmantojot stāstu metodi mācīšanā, var uzlabot runāšanas prasmes. Darbā izmantotās pētniecības metodes ir literatūras apskats, gadījumu izpēte un triangulācijas metode. Izvirzīt...

  18. Servera puses programmēšanas valodu atbalsts un izstrādes vižu instalēšana un konfigurēšana tīmekļa serverī

    OpenAIRE

    Polis, Jānis

    2011-01-01

    Kvalifikācijas darba tēma ir „Servera puses programmēšanas valodu atbalsts un izstrādes vižu instalēšana un konfigurēšana tīmekļa serverī”. Darba mērķis ir izveidot pilnvērtīgu tīmekļa servera prototipu, ko paredzēts izmantot vienas kompānijas ietvaros, kas atbalsta vairākas tīmekļa servera puses programmēšanas valodas un izstrādes vides, lai varētu veidot dažāda veida tīmekļa vietnes. Kā arī izstrādāt mājas lapu, kas reklamētu uzņēmuma produkciju. Šis serveris tiks veidots ...

  19. Sinonīmu rindas krievu un latviešu valodā funkcionēšanas aspektā.

    OpenAIRE

    Kārkliņa, Kristīne

    2014-01-01

    Bakalaura darbs veltīts krievu un latviešu valodas sinonīmu rindu sastatīšanas paņēmieniem, pamatojoties uz lietvārdiem, kas apzīmē emocijas, un vārdu sinonīmu leksiski semantiskajai analīzei. Darba teorētiskajā daļā tiek izskatītas problēmas, kas saistītas ar jēdzieniem „sinonīmija”, „sastatīšana” un „funkcionēšana”. Pētījums var ieinteresēt studentus filologus, lingvistus, kas nodarbojas ar kontrastīvās lingvistikas jautājumiem un sinonīmu rindu funkcionēšanu dažādās valodās, psihologus...

  20. Vēderdejotājas vizuālais attēlojums Rietumu un Austrumu kultūrā

    OpenAIRE

    Lasmane, Dana

    2009-01-01

    Dana Lasmane. Diplomdarbs par tēmu: „Vēderdejotājas vizuālais attēlojums Rietumu un Austrumu kultūrā”, Latvijas Universitāte, Rīga, 2009. Darbs veikts grafiskā dizaina nozarē. Diplomdarba autore veiks padziļinātu literatūras analīzi par deju, dejas valodu, vēderdeju vēsturi, vēderdeju stiliem, vēderdeju tērpiem, papildus meklējot literatūru par mākslas valodas vizuālā attēla radīšanas principiem un simboliem, gan korporatīvās identitātes grafisko dizainu, kā arī reklāmu un...

  1. Kulinārais diskurss un tā tulkošanas aspekti

    OpenAIRE

    Ļuļe, Zane

    2013-01-01

    21. gadsimtā vairāk nekā jebkad vēsturē uzmanība tiek pievērsta kulināriskajam dzīvesveidam, gastronomijas dažādiem aspektiem. Taču valodniecībā nozare vēl nav tik detalizēti un sistemātiski pētīta, lai varētu runāt par vienotiem principiem, pieejamiem leksikogrāfiskajiem avotiem un priekšrocībām šaurās un specifiskās nozares tulkošanā. Maģistra darbā „Kulinārais diskurss un tā tulkošanas aspekti” pētītas nozares un kulinārā diskursa īpatnības, analizējot teoriju un valodas lietojumu recepšu ...

  2. No platformas neatkarīgu mobilo lietotņu izstrāde ar rīku Apache Cordova

    OpenAIRE

    Zīmecs, Kristers

    2015-01-01

    Lai ar mobilo lietotņu palīdzību piesaistītu lielāku lietotāju skaitu, izstrādātājiem ir jāapgūst vairākas programmēšanas valodas un izstrādes vides. Apache Cordova projekts ir viens no populārākajiem no platformas neatkarīgu lietotņu izstrādes rīkiem un ļauj izstrādātājiem izstrādāt mobilās lietotnes vairākām mobilajām platformām, izmantojot plaši pielietotas tīmekļa tehnoloģijas – HTML, CSS un JavaScript. Galvenais darba mērķis ir izpētīt rīka Apache Cordova piedāvātās iespējas, noskaidr...

  3. Tekstuālās atšķirības dažādos Kurta Vonnegūta romāna "Kaķa šūpulis" tulkojuma izdevumos

    OpenAIRE

    Soprovska, Sigita

    2007-01-01

    Pētījuma “Tekstuālās atšķirības dažādos Kurta Vonnegūta romāna “Kaķa šūpulis” tulkojuma izdevumos” teorētiskajā daļā sniegts ieskats K. Vonnegūta un divu tulkojumu izdevumu tulkotāju profesionālajā darbībā, noskaidroti daiļliteratūras tulkošanas principi un abu izdevuma laiku valodas normas, kas attiecas uz analizējamo materiālu. Pētījuma praktiskajā daļā analizētas 210 vienības, kas iedalītas četrās grupās pēc tulkojuma atšķirībām abos izdevumos – leksēmu aizstāšana, nozīmes maiņa, sintaktis...

  4. Vu un šamanisko elementu loma Šan dinastijas (ap 1600.-1046.g. p.m.ē.) reliģiskajā sistēmā

    OpenAIRE

    Kaļimana, Tatjana

    2014-01-01

    Maģistra darbs “Vu un šamanisko elementu loma Šan dinastijas (ap 1600.–1046. g. p.m.ē.) reliģiskajā sistēmā” ir veltīts Šan dinastijas vu, viņu rituāliem un nozīmei Šan dinastijas laikā. Vu ir ķīniešu valodas termins, kas zinātniskajā literatūrā parasti tiek tulkots kā “šamanis”, kaut arī pētnieku starpā vienprātības šajā jautājumā nav. Šī darba mērķis, pirmkārt, ir noskaidrot, kas ir šamanisms un kādas ir tā klasiskās formas pamatpazīmes, un, otrkārt, izprast Šan dinastijas reliģiskās si...

  5. Vizuālā naratīva loma Džana Imou un Anga Lī wuxia filmu satura veidošanā

    OpenAIRE

    Volkova, Darja

    2016-01-01

    Bakalaura darba tēma ir “Vizuālā naratīva loma Džana Imou un Anga Lī wuxia filmu satura veidošanā”. Darbs ietver filmu “Tīģeris un Drakons” (“Crouching Tiger, Hidden Dragon”, 2000), “Varonis” (“Hero”, 2002) un “Lidojošo dunču nams” (“House of Flying Daggers”, 2004) analīzi ar mērķi noskaidrot wuxia žanra unikālo stilu, tā elementu pielietojumu uz ekrāna, kā arī vizuālā naratīva un kino valodas kopējās un atšķirīgās iezīmes pētāmo filmu satura veidošanā. Darba teorētiskajā daļā tiek sīkāk ...

  6. Kļūdu analīze Latvijas pilsētu tīmekļa vietņu tulkojumos vācu valodā

    OpenAIRE

    Surova, Jevgeņija

    2015-01-01

    Maģistra darba „Kļūdu analīze Latvijas pilsētu tīmekļa vietņu tulkojumos vācu valodā” mērķis ir sniegt ieguldījumu tūrisma jomas tekstu tulkošanas uzlabošanā, kā arī izstrādāt ieteikumus tūrisma tekstu tulkotājiem svešvalodā, norādot uz būtiskākajām kļūdām jeb nepilnībām. Šī mērķa sasniegšanai tika izvēlētas 10 Latvijas pilsētu un citas ar tūrismu saistītas tīmekļa vietnes, kuras pieejamas arī vācu valodā. Tulkojumi vācu valodā tika vērtēti un analizēti no vairākiem valodas un tulkošanas aspe...

  7. Publiskās runas prasmju mācīšana pieaugušajiem

    OpenAIRE

    Jansone, Diana

    2016-01-01

    Publiskā runa tiek uzskatīta par visnozīmīgāko valodas aspektu. Turklāt, publiskā runa ir ļoti sarežģīts process, jo tas prasa spēju sazināties gan mutiski, gan neverbāli, tādēļ attīstīt publiskās runas iemaņas ir ļoti svarīgi. Ir dažādas mācību tehnikas, metodes, teorijas un uzdevumi, kuras var tikt izmantotas, lai attīstītu publiskās runas iemaņas. Šī maģistra darba mērķis bija izpētīt īpatnības runas iemaņu pasniegšanā pieaugušajiem, kā arī analizēt komunikatīvās pieejas teorijas un rast e...

  8. Īpašības vārdu un emocijzīmju lietojums mikrobloga vietnes twitter.com ziņojumos

    OpenAIRE

    Šteina, Monta

    2017-01-01

    Šis bakalaura darbs ir veltīts īpašības vārdu un emocijzīmju lietojuma analīzei mikrobloga vietnes twitter.com ziņojumos. Pētījuma mērķis ir konstatēt, vai twitter.com lietotāji mēdz papildināt vai aizstāt īpašības vārdus ar emocijzīmēm, izpaužot domas, jūtas un emocijas. Pētījuma teorētiskā daļa sniedz ieskatu literatūrā par mutvārdu un rakstvieda saziņu, valodas funkcijām, emocijām, īpašības vārdiem, un valodu internetā, it īpaši mikrobloga vietnēs un twitter.com, turpretim empīriskajā daļā...

  9. Sociālie mēdiji un jaunvārdu rašanās angļu valodā

    OpenAIRE

    Lapsiņa, Liene

    2012-01-01

    Pēdējā laikā sociālie mēdiji ir kļuvuši par svarīgu aspektu saziņas procesā. Augošā sociālo mēdiju popularitāte ir ne tikai mainījusi daudzus cilvēku ieradumus, bet arī ikdienā pielietojamo vārdu krājumu – angļu valodā tiek ieviests daudz tehnisku terminu un vārdkopu, kas apzīmē tikai sociālo mēdiju mājaslapās pieejamus jēdzienus. Izmaiņas angļu valodas leksikā, kas radušās sociālo mēdiju ietekmē, padziļināti ir pētījis D. Kristals (Crystal, 2011). Tomēr, netiek piedāvāta detalizēta ar sociāl...

  10. Ģenētiskās inženierijas terminoloģija

    OpenAIRE

    Ālmane, Ieva

    2010-01-01

    Diplomdarba „Ģenētiskās inženierijas terminoloģija” mērķis ir izpētīt terminoloģijas teorētiskos pamatus, kā arī aprakstīt un analizēt esošo latviešu valodas ģenētiskās inženierijas terminoloģiju, balstoties uz terminiem no dažādiem tekstiem. Izmantotās metodes ir teorijas izpēte, terminu glosārija izveide un atrastā materiāla analīze. Diplomdarbs sastāv no trīs nodaļām, un tajās aplūkota terminoloģija kā nozare dažādos tās aspektos un kā nozares terminu kopums, terminoloģijas infrastruktūra ...

  11. JavaScript tīmekļa lietojumprogrammu optimizēšana augstas veiktspējas sasniegšanai

    OpenAIRE

    Jegermanis, Žanis

    2012-01-01

    Bakalaura darbs dod priekšstatu par to, kas ir JavaScript valoda, kāpēc JavaScript lietojumi ir jāoptimizē un kā tās var optimizēt augstas veiktspējas sasniegšanai. Darba teorētiskajā daļā tiek paskaidrota JavaScript lietojumu optimizācijas nozīme, kā arī galvenās optimizēšanas iespējas. Tiek izklāstīts, kā un ar kādiem paņēmieniem labāk optimizēt JavaScript lietojumus. Darba prakstiskajā daļā tiek optimizēta autora izstrādāta, izstrādes procesā esoša “Top-down shooter” spēle JavaScript...

  12. On the functions and grammatical status of the Latvian modal particle lai

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Axel Holvoet

    2011-11-01

    Full Text Available PAR MODĀLĀS PARTIKULAS lai FUNKCIJĀM UN GRAMATISKO STATUSUKopsavilkumsLatviešu valodas gramatikās partikula lai parasti tiek minēta tikai kā analītisko imperatīva formu sastāvdaļa (lai nāk, lai neaizmirstam. Šai rakstā tiek aplūkoti trīs partikulas lai lietošanas tipi: (1 teikumos ar pamudinājuma vai vēlējuma nozīmi (Lai viņi nāk, (2 deontiskajos jautājumos (Ko lai es daru! Ko lai es būtu darījis!, un (3 teikumos ar vērtējuma (neaprobēšanas vai šaubu nozīmi (Viņš lai būtu palīdzējis slepkavām?. Autors cenšas parādīt, ka pirmā (dažreiz arī otrā tipa teikumos partikulai lai piemīt teikuma partikulas īpašības, kamēr otrā un trešā tipa teikumos iezīmējas tendence šai partikulai veidot ar verbu ciešāku sakopojumu, kas gan nelīdzinās analītisko verbu formu statusam, bet zināmā mērā atgādina savienojumus ar modālajiem verbiem. ‘Formveidojošas partikulas’ statusa, ko partikulai lai piedēvē gramatikās, šim vārdam nav nekur.

  13. Appelativization and separation as method of word-formation

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Valentīna Skujiņa

    2011-12-01

    Full Text Available APELATIVĀCIJA UN SEPARĀCIJA KĀ VĀRDDARINĀŠANAS PAŅĒMIENIRezumēLatviešu valodas vārddarināšanas sistēmā sava patstāvīga vieta būtu ierādāma tādiem jauniem vārddarināšanas paņēmieniem kā apelativācija un separācija.Apelativācija ir ar vārda nozīmes maiņu cieši saistīts vārddarināšanas paņēmiens, kurā jauns sugasvārds (apelatīvs tiek darināts uz īpašvārda bāzes. Izšķir pilno un nepilno apelativāciju. Pil­najai apelativācijai ir trīs paveidi: tiešā, afiksālā un kompozitīvā. Tiešajā apelativācija īpašvārds kļūst par sugasvārdu bez jebkādiem papildu vārddarināšanas līdzekļiem (ampērs, džouls, volts, afiksālajā — reizē ar īpašvārda pāreju sugasvārda kategorijā notiek art afiksācija (gagarinits, listerioze, kompozitīvajā — veidojas saliktenis (glaubersāls, vatmaņpapīrs. Nepilnajā apelativācija latviešu valodā saglabājas lielā sākumburta rakstība (Alpu vijolītes, Bikforda auklā.Separācija ir salikteņdarināšanai pretējs vārddarināšanas process, kurā patstāvīga vārda funk­ciju iegūst salikteņa vai prefiksāla atvasinājuma pamatkomponents (gaisdzese, šķidrumdzese → dzesē; absorbcija, adsorbcija → sorbcija.Apelativācijai un separācijai īpaša vieta ir terminu darināšanā, turklāt ne tikai latviešu, bet arī citās valodās.

  14. Izplatītākie zemnieku vārdi Vidzemē 17. gadsimta pirmajā pusē

    Directory of Open Access Journals (Sweden)

    Renāte Siliņa-Piņķe

    2014-11-01

    Full Text Available Rakstā tiek analizēti 1638. gada zviedru arklu revīzijā fiksētie latviešu zemnieku personvārdi. Raksta mērķis ir noskaidrot izplatītākos vārdus un veikt to analīzi; kā arī balstoties analīzē izdarīt secinājumus par personvārdu pieraksta specifiku avotā un tā iespējamo lomu turpmākā latviešu personvārdu vēstures izpētē. Analīzes procesā vārdi ir salīdzināti ar atbilstošā laika vācu personvārdiem, ņemot vērā gan to pierakstu vācu avotos, gan iespējamās adaptācijas pazīmes revīzijas dokumentos. Pavisam ir saskaitīti 11 995 latviešu zemnieki, minot 829 vārdu variantus. Revīzijas protokolsir rakstīts agrīnajā jaunaugšvācu valodā, un tajā parādās iespējamās latviešu izrunas un vāciskā pieraksta atšķirības dažādos līmeņos: no vācu pilnajām un saīsinātajām formām – kā Heinrich, Wilhelm, Tieß u. c. – līdz pat skaidri saskatāmiem latviskojumiem kā Andrens, Brentzitis, Erman u. c. Tāpat ir fiksētas, iespējams, kļūdaini pierakstītas un nesaprotamas formas, piemēram, Dohße, Lagingz, Peyte u. c. Šo apstākļu dēļ vārdi analīzei tika grupēti, vienā grupā iekļaujot:1 vācu personvārdu vārdnīcās minētos vārda rakstības variantus,2 adaptētās formas ar dažādām latviešu valodas izskaņām,3 avotā fiksētos alonomus,4 rakstvežu nekonsekventās rakstības vai iespējamās pārrakstīšanās un neuzmanības kļūdas.Padziļināti ir analizētas desmit izplatītāko priekšvārdu grupas – Hans (1377 personas jeb 11,5% no visiem minētajiem zemniekiem, Jahn (1194, 10%, Peter (985, 8,2%, Jacob (780, 6,5%, Andres (631, 5,3%, Jurgen (564, 4,7%, Matz (548, 4,6%, Thomas (497, 4,1%, Hinrich (489, 4%, Michell (442, 3,7%. Katra grupa ir nosaukta pēc visizplatītākās vārda formas. Šajās desmit grupās ietvertie 7507 priekšvārdi veido gandrīz divas trešdaļas (62,6 % no visiem revīzijas protokolā minētajiem zemnieku vārdiem. Vārdu pieraksta zi